AREGATTU s.m.

0.1 aregattu.

0.2 Da regatta.

0.3 Accurso di Cremona, 1321/37 (mess.): 1.

0.4 Att. unica nel corpus.

0.6 N Si assume a- come esito di un prefisso latino ad. Cfr. rigattu.

0.7 1 Gara, competizione.

0.8 Speranza Cerullo 06.10.2016.

1 Lo stesso che rigattu.

[1] Accurso di Cremona, 1321/37 (mess.), L. 5, cap. 2, vol. 2, pag. 20.1: Li vestigij di Gayu Mariu in ogni parti Luciu Silla per aregattu di laudi li secutau, ca issu, essendu dittaturi, et scupirssissi la testa facendu hunuri a Pompeyu, essendu privatu, et levausi di la sella et scavalgau di lu cavallu... || Cfr. Val. Max., V, 2, 9: «certamine laudis».